Mūsu valsts vēsture ir bijusi ļoti sarežģīta. Neatkarību esam izcīnījuši divas reizes – pirmoreiz 1918. gadā, kad nodibinājām Latvijas valsti, otro reizi – 1991. gadā, kad pieprasījām savas tiesības atgriezties brīvībā.
Tumšiem laikiem daudzreiz gājusi cauri, Latvija ir kļuvusi par brīvu un demokrātisku valsti, kurā iedzīvotāji paši var lemt, kā to padarīt par turīgu un laimīgu zemi. Aktīvi, gudri un darbīgi cilvēki ir mūsu valsts pamats.
Patriotisms un lepnums par savu valsti, cieņa un godprātība pret visiem valsts iedzīvotājiem ir pamatprincipi, kuri jākopj un jāaudzina katrā ģimenē.
Katrs, kurš izjūt savu saikni ar Latviju, ir tai piederīgs un vajadzīgs.
Ir daudz brīnišķīgu un mīlestības pilnu mūsu zemei veltītu vārdu. Ticības vārdi. Gribas, lai šo vārdu būtu arvien vairāk, tik daudz, ka tie savienotos un sāktu materializēties arī ticības un mīlestības darbos, spēka pilnos darbos. Mums katram ir iespēja meklēt, mīlēt, ticēt un darīt.

Ja mēs savai valstij nevēlēsim labu, neviens cits to mūsu vietā nedarīs. Katram no mums ir jāmīl sava valsts, jāciena tā. Šo mīlestību ir jāglabā sirdī un jānodod no paaudzes paaudzē.

Dievs dod mūsu Tēvu zemei,
Ziedu laikus piedzīvot:
Ziedu laikus piedzīvot,
Saules mūžu nodzīvot.

Lai LATVIJA turpina ceļu augšup, kā tā ir sākusi. Lai šis ceļš spārno mūs visus, kuri šeit dzīvo! Lai mēs paši vairāk ticam savai valstij un augšupejai, jo tieši šī ticība ir viens no lielajiem spēkiem, kas nodrošina  attīstību un augšupceļu!

Lai LATVIJA top skaista un augoša, ko silda harmoniski un laimīgi cilvēki, kuriem šī zeme rada īsto māju sajūtu. Lai ikkatram  spēks pārdzīvot grūtības, prieks par paveikto un iedvesma jauniem darbiem, ar kuriem paši sevi un zemi varam darīt labāku!